Kamaniņu sports

Kamaniņu sports ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ziemas sporta veidiem. Pasaules kausa izcīņā Latvija tiek pārstāvēta gan sieviešu, gan vīriešu, gan arī divnieku konkurencē. Seko Latvijas kamaniņu braucēju sekmēm „Viasat Sport Baltic” televīzijas kanālā!

 

Kamaniņu sporta sacensības komentē: Pēteris Siksnis un Atis Strenga.

 

Ziemas olimpiskais sporta veids, kurā sportisti uz speciāli būvētām vienvietīgām vai divvietīgām ragavām traucas lejā pa speciāli būvētām trasēm.

Vēsture

Pirmās organizētās kamaniņu braucēju sacensības notika 1883.gadā Šveicē.

1913.gadā Vācijas pilsētā Drēzdenē tika dibināta Starptautiskā kamaniņu sporta federācija, kas pārvaldīja kamaniņu sporta norises līdz 1935.gadam, kad tika iekļauta Starptautiskajā Bobsleja un tobogana federācijā.

Pēc tam, kad tika nolemtz ziemas olimpiskajās spēlēs skeletonu aizstāt ar kamaniņu sportu, Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 1955.gadā notika pirmais Pasaules čempionāts.

1957.gadā vēlreiz tika dibināta Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (Fédération Internationale de Luge de Course, FIL).

1964.gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika kamaniņu sporta sacensības.

Noteikumi

Kamaniņu sporta noteikumi ir samērā vienkārši – uzvar tas sportists, kas visātrāk veicis trasi. Sportistam jāfinišē kopā ar kamaniņām, pretējā gadījumā viņš tiks diskvalificēts.

Kamanu svars un uzbūve ir reglamentēta, tāpat arī slieču temperatūrai jāatbilst konkrētam diapazonam, atkarībā no gaisa temperatūras. Tāpat pastāv sportista svara ierobežojumi un noteikumi, kas nosaka kādam jābūt sportista ekipējumam, ieskaitot kombinezonu, apavus, ķiveres un cimdus.

Kamaniņu sportā notiek vieninieku un divnieku sacensības, atkarībā no sportistu skaita, kas atrodas kamanās. Formāli arī sievietes var sacensties divnieku kategorijā, tomēr faktiski visas divnieku sacensības notiek vīriešu konkurencē. Tiek aizvadītas arī komandu sacensības, kurās vienā komandā piedalās vīriešu un sieviešu vieninieki, kā arī vīriešu divnieks.

Visas kamaniņu sporta sacensības notiek divu veida trasēs – dabīgajās un mākslīgajās. Starp pasaules labākajām mākslīgajām trasēm ir arī Siguldas bobsleja un kamaniņu trase.

Kamaniņu sports Latvijā

Līdz ar kamaniņu sporta attīstību pasaulē, jo īpaši Eiropā, arī Latvijā radās šī sporta veida pirmsākumi. Jau 1887. gadā Siguldā atklāja pirmo trasi Baltijā. 1910. gadā Rīgā – Āgenskalna priedēs atklāja trīs kamanu braukšanas trases, kur entuziasti, atpūtnieki un sportisti varēja izpausties braukšanas mākslā.

Pēc Pirmā Pasaules kara kamaniņu sports Latvijā bijušo popularitāti vairs nesasniedza, toties pēc Otrā Pasaules kara Padomju Latvijā sākās straujš sporta dzīves uzplaukums. Padomju Savienībā toreiz speciālas trases vēl nebija, tāpēc bija skaidrs, ka kamaniņu sports bez savas kārtīgas trases nav dzīvotājs. Saujiņa entuziastu sāka celt trasi pie Cēsīm - pirmo un garāko Baltijā (630m). 1968. gadā Latvijas ziemas sports kļuva par vienīgās īstās kamaniņu sporta trases ieguvēju Padomju Savienībā. Bet jau 1986. gada 28. decembrī oficiāli tika atklāta Siguldas kamaniņu un bobsleja trase ar mākslīgo ledus segumu.

Latvijai ir sava Olimpiskā čempione Vera Zozuļa, kas 1980.gada ziemas Olimpiskajās spēlēs Leikplesidā izcīnīja zelta medaļu. Vera Zozuļa ir arī 1981./1982.gada sezonas Pasaules čempione.

Tukumnieki Juris Eisaks un Einārs Veikša kļuva par 1981./1982.gada sezonas bronzas medaļniekiem divnieku konkurencē.

Turīnas Olimpiskajās spēlēs Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu.

 

Mājas lapa: www.fil-luge.org

 

Izmantotie fotoresursi: y2u.co.uk, schaedlerrodel.com.