Pasaules hokeja čempionāts
Televīzijas kanāli „Viasat Sport Baltic” un „VIASAT Hocey” piedāvā sekot līdzi pilnīgi visām Pasaules hokeja čempionāta spēlēm, tajā skaitā arī Latvijas valstsvienības cīņas hokeja augstākajā sabiedrībā!
Pasaules hokeja čempionāta spēles komentē: Aizvars Zahārovs un Jānis Vuguls.
Pasaules hokeja čempionāts ir ikgadējs nacionālo izlašu hokeja turnīrs, ko rīko Starptautiskā Hokeja federācija. Pasaules čempionāts tiek aizvadīts četrās divīzijās.
Vēsture
Pasaules hokeja čempionātu priekšteči bija Eiropas hokeja čempionāti, kas tika aizvadīti kopš 1910.gada. Pirmais Pasaules hokeja čempionāts tika aizvadīts 1920.gada, un tas bija Vasaras Olimpisko spēļu sastāvdaļa. No 1920.līdz 1968.gadam Olimpiskais hokeja turnīrs tika uzskatīts kā šā gada Pasaules čempionāts.
Pirmais Pasaules čempionāts, kas notika kā atsevišķs turnīrs, tika aizvadīts 1930.gadā, tajā piedalījās divpadsmit valstis. 1931.gada čempionātā desmit komandas aizvadīja vienas grupas turnīru, tiekoties katra ar katru, lai noteiktu medaļu ieguvējus.. Medaļas tika piešķirtas, pamatojoties uz izcīnītajām vietām turnīrā. Šādu formātu izmantoja līdz 1992.gadam (ar nelielām izmaiņām).
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados dominēja Kanādas hokejisti, kas astoņas reizes izcīnīja zelta medaļas.
Arī pēc Otrā Pasaules kara turpināja dominēt kanādieši, bet sešdesmitajos gados cīņā par pasaules čempionu titulu nopietni iesaistījās arī Čehoslovākijas, Zviedrijas un PSRS izlases.
Ilgu laiku Pasaules čempionātā drīkstēja piedalīties tikai amatieri, kas liedza dalību turnīrā NHL spēlētājiem. Sākot ar 1972.gadu izlasēs bija atļauts piedalīties līdz deviņiem profesionāļiem. 1976.gadā IIHF atļāva profesionāļiem pārstāvēt nacionālās izlases.
Formāts
Pasaules hokeja čempionāta augstākajā divīzijā kopš 1998.gada piedalās 16 valstu izlases, kas, balstoties uz pasaules reitingu, sadalītas četrās grupās, tiekas katra ar katru vienu reizi. Pēc pirmā grupu turnīra katras grupas trīs labākās izlases (ņemot vērā izcīnītos punktus), turpina dalību kvalifikācijas kārtā. Komandas, kas ieņēma pēdējās vietas, aizvada turnīru, aizvadot katra ar katru vienu spēli. Tās divas komandas, kas šajā grupā ieņem pēdējās divas vietas, pamet augstāko divīziju, to vietā nākamajā gadā spēlē divas komandas, kas uzvarējušas pirmās divīzijas turnīrā.
Kvalifikācijas kārtā 12 komandas tiek sadalītas pa sešām katrā – trīs no vienas grupas, trīs no citas, pie kam tās izlases, kas pirmajā kārtā spēlēja vienā grupā, ņem savstarpējo spēļu punktus kvalifikācijas kārtas tabulā, neaizvadot kvalifikācijas kārtā vēlreiz savstarpējas spēles, bet tiekoties tikai ar tām izlasēm, ar kurām vēl nav spēlēts grupā.
Ceturtdaļfinālā piedalās tās astoņas izlases, kas ieņēmušas kvalifikācijas turnīra grupās pirmās četras vietas. Izslēgšanas turnīra katrā kārtā izlases savā starpā aizvada vienu spēli. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts ir beidzies. Pusfināla zaudētāji tiekas spēlē par bronzas medaļām, uzvarētāji finālā cīnās par zelta un sudraba godalgām.
Grupu turnīrā izlases par uzvaru pamatlaikā saņem trīs punktus, par zaudējumu 0 punktu. Ja uzvarētājs netiek noteikts pamatlaikā, izlases aizvada piecu minūšu periodu līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem. Ja arī papildlaikā netiek gūti vārti, tiek rīkota pēcspēles metienu sērija, kurā vispirms izlases katra izpilda trīs metienus, bet, ja arī to laikā netiek noteikts uzvarētājs, met pa vienam metienam, līdz pirmajai kļūdai. Izlase, kas uzvarējusi pēcspēles metienos, saņem divus punktus, zaudētājiem tiek viens punkts.
Ceturtdaļfinālā, pusfinālā un cīņā par 3. vietu papildlaiks ir 10 minūtes garš, bet finālā papildlaiks ir 20 minūtes garš.
Rekordi
Visvairāk čempionu titulu
Krievija/PSRS – 25 (3/22)
Kanāda – 24
Čehija/Čehoslovākija – 12 (6/6)
Zviedrija – 8
ASV – 2
Mājas lapa: www.iihf.com
Izmantotie fotoresursi: proicehockey.about.com, F64, zimbio.com.